Man patīk lasīt ‘’manosfēras’’ tēmas, taču vienīgais jēdziens, kam es pilnīgi nepiekrītu, ir ideja, ka jūs varat vai jums vajadzētu “nogalināt savu ego”. Tas ir neiespējami - nogalināt savu ego, un vēl svarīgāk ir tas, ka jums ir nepieciešams jūsu ego, lai pārvietotos pa pasauli, zinātu, uz ko koncentrēties un ko ignorēt, zināt, ko darīt un ko nedarīt, lai atšķirtu muļķību un patiesību, un lai izvairītos no draudiem. Mērķis nav “nogalināt” savu ego, bet drīzāk to pārvaldīt un “salabot”, kad tas ir nepareizs.
Svarīgi saprast par savu ego, kas latīņu valodā burtiski nozīmē “es”, ir to, ka jūsu ego nav tas pats, kas “jūs”. Jūs esat reāla “lieta” ar objektīvām īpašībām, stiprajām un vājajām pusēm, taču jums ir arī spēja pieņemt apzinātus un racionālus lēmumus, balstoties uz jaunu informāciju, kas nozīmē, ka jūs esat (gandrīz) bezgalīgi pārveidojams un jums ir (gandrīz) bezgalīgs potenciāls. Tomēr jūsu ego var raksturot jūs tikai ar jūsu ierobežojumiem, tāpēc tas izslēdz potenciālu, kas jums piemīt, veidojot par jums tā izpratnes modeli.
Tā kā nav iespējams uzzināt, cik daudz potenciāla ir kādā konkrētā persona, daudzas kultūras ir identificējušas cilvēka “būtību” ar viņa “dvēseli”, pārpasaulīgu, dievišķu “lietu”, kas ir neiznīcināma, tieši savienota ar Dievu un kurai ir bezgalīgs potenciāls. Es neesmu reliģijas cienītājs un ienīstu savos rakstos iepīt reliģisko valodu, taču nevaru iedomāties labāku koncepciju, kas raksturotu “jūsu” patieso būtību, kā jūsu dvēsele, jo jūsu dvēsele ir nošķirta un augstāka par jūsu emocijām, iekšējās kartes un pat domām. Vēl viens veids, kā raksturot jūsu būtību, ir spēja pieņemt apzinātus, racionālus lēmumus, taču, kā mēs uzzināsim, jūsu “racionālas” domāšanas spējas bieži tiek nolaupītas un viltotas jūsu emociju dēļ, tāpēc pat jūsu “racionālās” domas var tikt sabojātas dēļ jūsu ego. Jums nav jātic dvēselei, ja nevēlaties, bet jums vajadzētu paturēt prātā, ka jums jāuztver “jūs” atsevišķi no jūsu domām, emocijām un iekšējām kartēm, un ka jūs esat bezgalīgi kaļams un ar bezgalīgu potenciālu.
Jūsu ego ir jūsu zemapziņas prāta mēģinājums radīt modeli par “jums”, lai jūs varētu orientēties pasaulē, taču, kā mēs uzzināsim šajā rakstā, šis modelis bieži ir vismaz daļēji neprecīzs svarīgos veidos un bieži vien šķobās pārāk negatīvi. Vēl svarīgāk ir tas, ka mūsu zemapziņas prāts daudz nezina par pasauli vai to, kāda būs nākotne, tāpēc mūsu ego bieži ir pārāk aprobežots un pesimistisks. Jūsu ego ir noderīgs rīks, kuru “jūs” varat izmantot savu mērķu sasniegšanai, un galu galā jums jācenšas pēc iespējas vairāk saformēt savu ego, lai cīnītos pret pasauli ar cerību, pozitivitāti un optimismu, taču jums vienmēr jābūt uzmanīgam, lai apzinātos, ka jūsu jūtas, uzskati un pat domas var nebūt precīzi pasaules attēlojumi. Grieķu filozofs Herakleits slaveni teica, ka lielākā daļa cilvēku dzīvo fantāziju pasaulē, kuru veido viņu pašu prāts. Jūsu mērķim vajadzētu būt pēc iespējas precīzākas iekšējās kartes izveidošanai, taču viena no vissgrūtākajām lietām, ko cilvēks var darīt, ir pateikt savai iekšējai balsij, ka tā nav pareiza.
Lai pārvaldītu savu ego, jums jāveic sekojošās lietas:
1) Saglabājiet savu “dvēseli”, kā galveno un izmantojiet savas racionālās domāšanas spējas, lai labotu un pārvaldītu savu ego
2) Pieņemiet jaunu uzskatu kopumu par pasauli, kas liks jūsu racionālajam un zemapziņas prātam strādāt kopā, lai izveidotu pozitīvāku pasaules karti.
3) Pastāvīgi pārbaudiet savas robežas, izmantojot ekspozīcijas terapiju, un pierādiet zemapziņai, ka draudi, kurus tā uztver, nav tik slikti, kā tā domā.
4) “Apmuļķot” savu zemapziņu pozitīvā veidā, parādot tai pozitīvus attēlus.
5) Iesaistieties aktivitātēs, kas izsvītro jūsu negatīvās emocijas, piemēram, svarcelšanā, mākslā, meditācijā utt.
Kas ir tavs ego?
Jūsu “ego” ir jūsu zemapziņas iekšējā pasaules karte un jūsu zemapziņas iekšējā karte par sevi. Šīs divas kartes sakrīt - jūsu zemapziņa veido iekšējo karti par “jums”, balstoties uz to, kas, viņaprāt, ir pasaule. Cilvēki attīstījās, lai izveidotu šīs kartes, lai pasargātu mūs no draudiem un virzītu mūs uz patīkamām lietām. Ja mēs savā iekšējā kartē redzam skaidru ceļu uz patīkamu lietu, mēs jūtamies pārliecināti un motivēti enerģētiski turpināt šo lietu. Ja redzam ceļu uz kaut ko tādu, ko vēlamies bloķēt ar draudiem, mēs uztraucamies par šo ceļu un meklējam alternatīvus ceļus.
Mūsu zemapziņas iekšējās kartes cenšas mūs virzīt uz daudzām lietām, ieskaitot ēdienu, pajumti, siltumu, seksu, pieķeršanos, attiecībām utt. Bet divi vissvarīgākie prieki cilvēkiem ir:
1) Sajūta tikt pieņemtam ciltī
2) Sajūta, ka esat veicinājis cilts izaugsmi.
Lai justos, ka ieguldījāt cilts attīstībā, jūs īstenojat kādu grandiozu mērķi ar sajūtu, ka jūs noteikti pieveiksit visus izaicinājumus ceļā uz šo mērķi (pašpārliecinātība).
Es to saucu par ceļojuma prieku, un ceļojuma prieks ir visstiprākais, ja jūtat, ka:
1) Iegājāt nezināmajā, lai meklētu vēlamos resursus,
2) Pieveicāt draudus un izaicinājumus, kas kavē jūsu ceļu uz šiem resursiem,
3) Atdodat šos resursus ciltij, izplatat starp sabiedrības locekļiem.
Liela daļa mūsu “ego” ir vērsta uz šo divu mērķu sasniegšanu vai vismaz sajūtu, ka mēs tos sasniedzam, pieņemšanu un mērķu iekarošanu. Šīs vēlmes nekad netiek līdz galam piepildītas, lai paliktu dzīvi, mums jāpaliek labās attiecībās ar cilti, tāpēc mums pastāvīgi jājūtas pieņemtiem, ka mēs sniedzam savu ieguldījumu. Lai sniegtu savu ieguldījumu, mums jājūt virzību uz kāda vēlama resursa iegūšanu, un lai justos, ka mēs virzāmies uz vēlama resursa iegūšanu, mūsu zemapziņai ir jājūtas, ka caur mūsu pasaules karti ir skaidrs ceļš, lai iegūtu šo lietu. Tāpēc mēs paļaujamies uz savām kartēm, lai izjustu pozitīvas emocijas, un, kad mūsu kartes tiek iznīcinātas, mēs iegrimstam trauksmē un depresijā.
Cilvēki ir attīstījušies, lai pielāgotos savai videi, tāpēc mūsu “identitāte” atspoguļo to, ko mēs uztveram, kā vidi. Precīzāk, mūsu identitāte ir iekšējs “tēls”, kuru mūsu zemapziņa būvē, uzskatot, ka uzbūvētais tēls vislabāk cīnīsies pret pasauli, ņemot vērā zemapziņas pasaules uztveri. Un, protams, lielākā daļa mūsu psiholoģisko problēmu ir kļūdainu iekšējo karšu rezultāts. Piemēram, cilvēki, kuri ir pārāk satraukti vai kautrīgi, pārvērtē draudus pasaulē un nepietiekami novērtē viņu pašu spējas šos draudus pieveikt. Cilvēki, kuri augstprātīgi, nenovērtē pasaules izaicinājumus un pārvērtē savas spējas. Narcissistiski cilvēki ir nedroši un zemapziņā uzskata, ka viņi pastāvīgi atrodas uz cilts noraidīšanas robežas, tāpēc viņiem pastāvīgi “jācīnās”, lai paliktu labā stāvoklī iekšā ciltī. Depresijas stāvoklī esošie cilvēki sevi uzskata par cilts noraidītiem vai pašā apakšā, bez cerības vai veida, kā pacelties cilts rangos utt…
Citiem vārdiem sakot, mūsu ego ir rezultāts no pieņēmumiem par pasauli. Es PIEŅEMU, ka pasaule ir vieta, kur var gūt panākumus tikai nelieši, TĀPĒC mana zemapziņa liek man kļūt par nelieti. Es PIEŅEMU, ka esmu cilts dominances hierarhijas apakšā un nevaru virzīties augšup, TĀPĒC mana zemapziņa mani raksturo kā skumju mīkstmiesi, kuram nepieciešama labsirdība no cilvēkiem, kas ir augstāk par mani. Mūsu emocijas ir stipri noenkurojušas šos pieņēmumus, tāpēc mūsu “racionālais” prāts var pat saprast, ka šie pieņēmumi (un to pavadošās emocijas) ir nepareizi, bet tomēr mēs “jūtam”, ka tie ir patiesi, tāpēc mēs tos internalizējam un veidojam ap tiem savu ego.
Iedomājieties, ka esat aziātisks puisis, un domājat (vai vēl svarīgāk, jūtaties), ka baltajām sievietēm nepatīk aziātiski puiši. Jūsu zemapziņas prāts var pielāgot jūsu iekšējo karti un ego, lai atspoguļotu šo pārliecību. Jūs tagad redzat sevi kā “lietu”, kas baltajām sievietēm nekad nepatiks, un jūs attiecīgi pielāgojat savu uzvedību. Jūs varat izvairīties mēģināt copēt un koķetēt ar baltajām sievietēm, lai izvairītos no pazemojumiem un noraidījumiem. Jūs varat saskatīt baltas sievietes, kā kaut kā “augstākas” par jums un tāpēc zemapziņā vai apzināti viņām pielabinājaties vai pazeminat sevi viņu klātbūtnē. Pats sliktākais, kad esat pieņēmis šo barjeru savā dzīvē, jūsu ego sāks interesēties, kādas citas lietas jūs nevarat darīt.
Kā jūs uzzināsit, lielākā daļa mūsu kartes neprecizitāšu un tām sekojošās psiholoģiskās patoloģijas ir pārlieku negatīva un baismīga pasaules redzējuma rezultāts. Viena no grūtākajām lietām, lai kļūtu psiholoģiski vesels, ir precīzas vai vismaz mazāk kļūdainas pasaules kartes izveidošana.
Problēmas ar Ego
Mūsu ego ir svarīgs un nepieciešams, jo tas palīdz aizsargāt mūs no draudiem un palikt sabiedriski pieļaujamā robežās. Tajā pašā laikā mūsu kartes bieži ir neprecīzas, kas nozīmē, ka arī mūsu ego kļūst “nepareizs”. Mūsu evolūcijas senčiem ieklejošana draudos varēja nozīmēt nāvi vai pastāvīgu izraidīšanu no cilts, tāpēc bailes ir mūsu spēcīgākais motivētājs, un cilvēki attīstījās, lai izveidotu kartes, kas bija pārlieku negatīvas. Jūsu zemapziņa laimīgi atsakās no iespējas iegūt 10 “uzvaras” savā dzīvē, ja tas nozīmē, ka jums jāizvairās no 1 zaudējuma, jo džungļos uzvara bija neliels ēdiena vai seksa daudzums, bet zaudējums nozīmēja nāvi. Kā jau jūs varat iedomāties, šāda veida domāšana vairs nav aktuāla lielākajai daļai mūsdienu cilvēku. Joprojām eksistē lietas, kas mūs var nogalināt, bet lielākā daļa no sūdiem, no kuriem mēs baidāmies (noraidījums no meitenes, nepietiekami tāla tikšana savā karjerā, cilvēki kuriem mēs nepatīkam utt.), nenovedīs pie mūsu nāves vai pat kaut kā tuvu tam, tāpēc nav jēgas būt pārāk piesardzīgiem par šīm lietām.
Pat tādas “pozitīvas” psiholoģiskas maladijas, kā narcisms un bipolārā sindroma pozitīvā puse parasti ir baiļu rezultāts. Narcissisti jūtas intensīvi nedroši (nedrošība ir sajūta, ka jūs esat nonācis tuvu tikt iztumtam no cilts), tāpēc viņu prāts mēģina izveidot virkni ar kartēm, kas, viņuprāt, novedīs viņus pie pieņemšanas un statusa. Par cik narcissisti redz sevi, kā cilts “ārpusē”, viņi ir izmisuši tikt pieņemtiem, tāpēc viņu zemapziņas ceļš uz pieņemšanu un statusa iegūšanu ir smagnēji, vāji, primitīvi, smieklīgi centieni, piemēram: “Varbūt, ja es lielīšos par to, cik es esmu satriecošs, cilvēki man ticēs un pieņems mani ciltī.” Citiem vārdiem sakot, narcissists ir kā narkomāns, kurš mēģina plānot veidu, kā iegūt dažus dolārus, lai atkal varētu sabombīties. Tāpat arī impulsivitāte biežvien ir rezultāts no sajūtas, ka esat gandrīz izstumts no cilts, tāpēc jūsu zemapziņas prāts vēlas patērēt tik daudz resursu, cik iespējams, pirms nonākat džungļos, kur varat kļūt par pusdienām. Cilvēki ar intensīvu trauksmi arī rīkojas impulsīvi, jo viņu zemapziņa redz, ka ceļi uz jēgpilniem mērķiem (kas rada dopamīnu), ir bloķēti ar draudiem, tāpēc viņi meklē dopamīnu no lētākiem, vieglāk pieejamiem avotiem (narkotikām, pornogrāfijas utt.). Kā mēs uzzināsim, pat cilvēki, kas ir pārāk optimistiski, bieži rīkojās dēļ bailēm - viņu iekšējās kartes parāda viņiem nepatiesu (vieglu) ceļu līdz vajadzīgajām lietām, taču viņi baidās nojaukt šīs kartes un aizstāt tās ar citām.
Ego ir “viss veselīgākais”, kad jūtas ērti pieņemts starp cilts locekļiem un virzās uz jēgpilnu, pozitīvu mērķu sasniegšanu. Cilvēki attīstījās, lai justu, ka cilts ir visu nepieciešamo resursu krātuve, tāpēc cilvēks, kurš jūtas ērti cilts iekšienē, izjūt sātību un pārpilnību. Cilvēki, kuri jūtas ērti pieņemti, nejūt trūkumu un nerīkojas nepacietīgi, impulsīvi vai tā, lai panāktu maksimālu īstermiņa prieku uz ilgtermiņa ieguvumu rēķina.
Ego nejutīsies “vesels”, ja jutīsiet, ka atrodaties dominances hierarhijas apakšā, uz cilts izstumšanas robežas, vai arī, piemēram, draudi bloķē visus jūsu mērķus. Tātad sava ego pārvaldīšana visbiežāk ir kļūdainas negativitātes novēršana no jūsu kartes, taču dažreiz tas prasa pievienot nedaudz negatīvitātes savai kartei, kad uzzinājāt par draudiem, par kuriem jūs pat nenojautāt iepriekš. Bet pat tas, ka mēs nepieņemam nepieciešamās, negatīvās patiesības par mūsu realitāti, ir baiļu rezultāts. Mūsu smadzenes nevēlas mainīt karti, kas, pēc zemapziņas domām, novedīs pie pozitīva iznākuma, jo baidās, ka nekad neatradīs citu karti ar šo pozitīvo iznākumu. Ja domājat, ka varat būt laimīgs tikai tiekoties ar Līgu, un tad uzzinat, ka Līga jūs krāpj, zemapziņas prāts var mēģināt “ignorēt” faktu, ka Līga ir palaistuve, jo domā, ka Līga ir jūsu vienīgā iespēja uz laimi un ja jūs viņu pametīsiet, jūs nomirsiet viens.
Rezumējot: jūsu kartes varētu būt kļūdainas, jo tās ir pārāk pozitīvas vai pārāk negatīvas, taču abos gadījumos kļūda bieži rodas baiļu dēļ.
Vairākas citas lietas padara mūsu kartes kļūdainas:
Pirmkārt, pasaule ir bezgala sarežģīta, bet mūsu zemapziņas prāts veido mūsu kartes, balstoties uz minimālo pasaules pieredzi, kuru esam guvuši, kas nozīmē, ka, ja mūsu pieredze precīzi neatspoguļo pasaules realitāti, tad mūsu karte arī būs nepareiza. Piemēram, ja jūs esat aziātisks puisis un jūs nekad neesat redzējis, ka aziātisks puisis reāli gūst panākumus ar balto meiteni, un jūs esat redzējuši tikai aziātiskus puišus, kurus baltās meitenes atšuj, jūsu zemapziņas prāts izveidos karti, kur tas, ka aziātisks pusis iegūst balto meiteni nav iespējams. Kāpēc lai tā nebūtu? Zemapziņa nezina vairāk vai savādāk, un loģiski argumenti to nepārliecina.
Fakts, ka jūsu ego balstās uz jūsu pieredzi, var radīt bīstamu atgriezenisko saiti. Ja esat aziātisks puisis, kurš domā, ka baltajām sievietēm nekad nepatiks aziātiski puiši, jūs nekad neprovēsiet tikt pie baltajām sievietēm. Bet, ja jūs nekad neprovēsiet tikt pie baltajām sievietēm, tad retāk redzēsiet balto sievieti kurai patīk aziātisks puisis, kas savukārt stiprinās jūsu iekšējās kartes pārliecību, ka baltajām sievietēm nekad nepatīk aziātiski puiši. Jūs izveidojat savu realitāti ar savām darbībām, un, ja jūs rīkojaties, pamatojoties uz noteiktiem pieņēmumiem par realitāti, tad izveidotā realitāte atspoguļos šos pieņēmumus. Tas ir sevi piepildošs pareģojums.
Mūsu iekšējās kartes arī kļūst nepareizas, jo zemapziņas prāts veido mūsu iekšējās kartes, izmantojot viscerālus attēlus, kas provocē emocijas, nevis aukstus, racionālus faktus. Iedomājieties, ka mūsu bēdīgais aziātiskais puisis tuvojas trim baltajām sievietēm un katra no viņām viņu noraida, un tad viņa zemapziņa veido karti, kurā baltajām meitenēm nekad nepatīk aziātiski puiši. Tagad iedomājieties, ka jūs sakāt mūsu skumjajam aziātiskajam puisim: "Man ir daudz racionālu, loģisku, empīrisku datu, kas liecina, ka baltajām sievietēm dažreiz patīk aziātiski puiši." Pat ja viņš “tic” jūsu racionālajiem faktiem, viņa zemapziņa joprojām domā, ka baltajām sievietēm nepatīk aziātiski vīrieši, jo zemapziņas prāts šo faktu “iemācīja” emocionāli nozīmīgā pieredzē. Viņš joprojām izjutīs trauksmi, tuvojoties baltajām sievietēm, jutīs, ka tas ir neiespējams uzdevums utt…
Mūsu karšu veidošanas shēmas no evolūcijas viedokļa ir ļoti vecas, daudz vecākas par mūsu racionālajām smadzenēm, tāpēc “racionālie” argumenti nav pārāk pārliecinoši priekš zemapziņas. Daudzi cilvēki dzird “patiesību”, bet viņiem neizdodas to internalizēt un pieņemt, jo mūsu iekšējās kartes vairāk reaģē uz emocijām. Tā kā mūsu zemapziņas prāts ir tik reaktīvs uz emocijām, mūsu iekšējās kartes bieži ir tikai skice un tām trūkst nianses.
Mūsu galvenā iekšējo karšu problēma, kas ir pārāk negatīva, ir nianses trūkums. Piemēram, pieņemsim, ka mūsu aziātiskais draugs vēršas pie baltās sievietes, taču to dara kautrīgi un satraukti, un pēc tam tiek noraidīts. “Pareizā” mācība, kas jāiemācās mūsu draugam, ir “sievietes, baltās vai nē, nereaģē labi uz kautrīgo un nemierīgo iepazīšanās mēģinājumu”. Tomēr, tā kā mūsu zemapziņas ķirzakas prāts ir rupjš un bez niansēm, “mācība”, ko tā varētu iemācīties, ir “baltās sievietes labi nereaģē uz aziātisku vīriešu iepazīšanās mēģinājumu”, tāpēc tagad viņa karte ir daudz negatīvāka, ka tai ir jābūt. Es esmu apmācījis daudz puišu, un parasti viņi 95% lietu dara pareizi, bet viņiem ir viens vai divi klupšanas punkti, kas katru reizi viņus klupina ar katru sievieti. Tomēr viņu zemapziņa nemaz neapzinās, ka viņi 95% lietu dara pareizi; zemapziņas prāts vienkārši redz 100% neveiksmīgus mēģinājumus, kas liek viņiem justies pilnīgi bezvērtīgiem.
Mūsu kartes arī bieži ir nepareizas, jo mūsu zemapziņai nepatīk mainīt savas kartes. Pasaule ir bezgala sarežģīta, un mūsu kartes ir vienīgais mūsu stabilitātes un pozitīvo emociju avots haosa jūrā, tāpēc mūsu zemapziņas prāts dara visu iespējamo, lai mūsu kartes būtu stabilas un neskartas. Kā slaveni novērojis Jordans Petersons, “nezināmais” izraisa satraukumu cilvēkos, un jebkura pasaules daļa, kurai mūsu zemapziņas prāts nav izveidojis karti, faktiski ir “nezināma”. Mēs paļaujamies uz savām kartēm, lai iegūtu pozitīvas emocijas, jo mūsu kartes mums saka, kā nokļūt pie patīkamām lietām - bez mūsu kartēm mēs atrodamies drausmīgā nezināmā jūrā, kur nav skaidra ceļa uz labām lietām. Tā kā mūs tik ļoti biedē nezināmais, mēs cenšamies izmisīgi izveidot karti, lai visu izdomātu. Ja mūsu karte ir kaut kādā veidā nepareiza, mums ir jādekonstruē šī kartes daļa un jārekonstruē tā, lai tā būtu pareiza, taču dekonstrukcijas un rekonstrukcijas process prasa haosu un satraukumu, kamēr mēģinām izdomāt, kā pareizi rekonstruēt šo karti. Šis haosa periods ir drausmīgs, tāpēc mēs bieži izvēlamies pieturēties pie nepareizas kartes, nekā riskēt atgriezties haosā. Es uzskatu, ka daļa no mūsu bailēm var rasties no domām, ka, dekonstruējot mūsu kartes, mums būs pārāk grūti to atkal salikt kopā.
Baidoties mainīt mūsu kartes, cilvēki bieži kļūst atkarīgi no pārāk vienkāršotām reliģijām, ideoloģijām, politiskajām partijām, uzskatiem vai dzīves plāniem. Mums dažreiz pat ir uzmācīgas aizdomas, ka mūsu uzskati var būt nepareizi, bet mēs pārāk baidāmies mainīt savas kartes.
Iedomājieties, ka esat hardcore kristietis, un lielākā daļa no tā, ko jūs darāt un ticat, ir balstīta uz Bībeli. Jūs esat strādīgs, laipns, uzticīgs cilvēks kristietības dēļ. Savas kristīgās pārliecības dēļ jūs esat izvairījies no narkomānijas, nabadzības, neveiksmīgām attiecībām un daudziem citiem sliktiem lēmumiem. Tagad iedomājieties, ka ateists pienāk pie jums un izsaka dažus saprātīgus, loģiskus, labi pamatotus argumentus par to, kāpēc kristietība ir nepareiza. Pat ja ateista argumenti ir pārliecinoši un jēdzīgi priekš jums, jūs joprojām varat tos ignorēt, jo baidāties, ka, atsakoties no kristietības, visa jūsu iekšējā karte pazudīs un jūs atgriezīsieties haosā, kur dzīvei nebūs jēgas, nekas nav saprotams, un jūs, iespējams, vilinās visi sliktie lēmumi, no kuriem iepriekš izvairījāties. Tas jums var likties muļķīgi, ja neesat kristietis, bet tas jums izklausās muļķīgi, jo jums jau ir nekristīga iekšējā karte, tāpēc jūs nesaprotat, kāpēc personai būtu jāpaļaujas uz kristiešu iekšējo karti.
Cilvēki arī nevēlas mainīt savas kartes, jo viņiem ir dziļa psiholoģiska vajadzība pēc iespējas pozitīvākas kartes. Mūsu karte ir mūsu realitāte, tāpēc mēs vēlamies iegūt vislabāko iespējamo realitāti, pat ja tas nozīmē neērto faktu ignorēšanu un sevis maldināšanu. Tas liek mums atteikties no riska uzņemšanās, jo, ja mēs riskējam un neizdodās, mūsu realitāte kļūst sliktāka, bet, ja mēs nekad neuzņemamies risku, mēs vienmēr varam sevi mierināt ar domu, ka mums varētu būt izdevies. Citiem vārdiem sakot, mēs dodam priekšroku kautkam nenoteiktam mūsu kartē, nevis noteiktam negatīvam. Piemēram, iedomājieties mūsu aziātisko puisi, kurš domā, ka baltajām sievietēm nepatīk aziātiski puiši, iespējams, redzētu balto sievieti un zemapziņā domā “viņai varētu patikt aziātiski puiši, bet, iespējams, nē, tāpēc es neprovēšu”. Racionāla lieta būtu paprovēt, lai kapitalizētu uz iespēju, ka viņai patīk aziātiski puiši. Bet, ja viņš domā, ka viņš, iespējams, tiks noraidīts, viņš zemapziņā atteiksies tuvoties, jo viņš labprātāk dzīvotu realitātē, kurā viņai viņš VARĒTU patikt, nevis tādā, kurā viņai viņš NOTEIKTI nepatīk.
Varētu izklausīties, ka esmu iegājis ar sevi pretrunā sakot, ka mūsu kartes bieži ir pārāk negatīvas un veidotas no bailēm, bet tajā pašā laikā, ka mūsu prāts vēlas saglabāt pēc iespējas pozitīvāku karti. Šo pretrunu var atrisināt šādi: mūsu zemapziņas prāts vēlas saglabāt pēc iespējas pozitīvāku karti, taču, tā kā tas iegūst neprecīzu pasaules redzējumu un tāpēc, ka tas pārāk lielu nozīmi pieļauj iespējamiem negatīviem rezultātiem, tas gandrīz vienmēr rada pārāk negatīvu karti. Mūsu zemapziņas prāts ir kā narkomāns kurš meklē narkotikas (pozitīvas emocijas), bet arī domā, ka visi ir policisti, kas gatavojas viņu apcietināt (draudi). Narkomāns saprot, ka daži cilvēki, iespējams, nav policisti, bet viņš saglabā savu karti “pozitīvu”, pieņemot, ka visi ir policisti, tāpēc viņš neuzņemas risku tikt apcietināts.
Visbeidzot, mēs nevaram pārāk radikāli mainīt savas zemapziņas kartes, jo lielākoties uz visu, ko darām, mēs paļaujamies uz savām kartēm. Mūsu apzinīgais prāts nevar pieņemt racionālu, pārdomātu lēmumu attiecībā uz katru lietu, ko mēs darām katru dienu, tāpēc mums ir jāpaļaujas uz mūsu zemapziņas kartēm, kas mūs vadītu. Apmēram 5% no tā, ko mēs darām, ir apzināti, viss pārējais ir zemapziņā vai automātisks. Mēs īpaši paļaujamies uz savām zemapziņas kartēm sociālajās situācijās: vairums cilvēku sociālās uzvedības balstās uz neapzinātu pielāgošanos citu reakcijai. Tā kā mums ir tik izteikta vajadzība tikt pieņemtiem mūsu ciltī, ja cilvēks ar augstu statusu izsaka prieku par kaut ko, ko mēs izdarījām, tad mūsu zemapziņas karte vēlas to atkārtot. Ja cilvēks ar augstu statusu izsaka nepatiku, mūsu zemapziņas karte ar šo darbību saistīto neironu tīklu krāso kā “draudu”.
Kā jau droši vien varat uzminēt, jums nevajadzētu pilnībā paļauties uz citu cilvēku reakciju, lai vadītu savu uzvedību sociālās situācijās, ne arī pilnībā nepaļauties uz iekšējām kartēm, jo jūsu iekšējās kartes, iespējams, ir veidotas, pamatojoties uz sliktām atsauksmēm no cilvēkiem, kuri bija idioti un nerīkojās priekš jūsu interesēs. Tajā pašā laikā jūs nevarat vienkārši pilnībā izmest savu iekšējo karti un apzināti analizēt katru lietu, ko darāt sociālajās situācijās tākā kautkāds autists: tas būtu pārāk daudz, lai atcerētos, jūs būtu kā robots, un jūs palaistu garām internalizētās zināšanas, kas iestrādātas jūsu iekšējā kartē. Tā vietā jums jāsalabo savs ego.
Salabojot savu Ego
Pirmais solis sava ego labošanā ir saprast, ka jums ir labi laiku pa laikam izšķīdināt un rekonstruēt savu karti. Lai arī jūsu kartes izšķīdināšana ir sāpīga, sliktāk ir būt ar neprecīzu karte. Lai gan ir neizbēgami, ka jūsu karte nekad nebūs perfekta, jums vajadzētu vēlēties, lai tā būtu pēc iespējas labāka.
Lai justos ērti, izšķīdinot un rekonstruējot karti, jums ir jābūt ticībai savām kartes veidošanas spējām. Kā minēts iepriekš, cilvēki baidās izjaukt savu karti, jo viņi domā, ka viņu pašreizējā karte ir vislabākā, ko viņi saņem, un, ja viņi to pazaudēs, viņi nevarēs to aizstāt ar kaut ko labāku. Šīs bailes jums jāpārvar. Es domāju, ka jūsu ticība jūsu spējām kartes veidošanā izriet no jūsu uzskatiem. Piemēram, es uzskatu, ka pasauli pārvalda racionāli likumi, kas cilvēkiem ir saprotami, kas nozīmē, ka viss par pasauli ir “saprotams”, tāpēc, ja kādreiz atrodaties haosā, jūs varat galu galā atjaunot savu karti, apkopojot informāciju un ievietojiet šo informāciju izmantojot savu prātu. Es arī uzskatu, ka cilvēkiem ir gandrīz neierobežots potenciāls izveidot savu realitāti, tāpēc neatkarīgi no tā, kas jūs esat, lielākā daļa ierobežojumu, ko uztverat savā kartē, ir vai nu jūsu prāta konstrukcijas, vai arī tos var pārvarēt.
Es arī uzskatu, ka cilvēki galu galā var pārvarēt jebkādus ierobežojumus, tāpēc labāk ir stāties pretī mūsu draudiem un izaicinājumiem, nevis bēgt no tiem. Es arī uzskatu, ka, saskaroties ar mūsu draudiem, mūsu iekšējā karte un līdz ar to arī mūsu realitāte ilgtermiņā būs labāka. Piemēram, pieņemsim, ka mūsu aziātiskais draugs saka: “Es drīzāk dzīvotu realitātē, kurā es baltajai sievietei varētu PATĪKT, nevis tāda, kur es viņai pilnīgi NOTEIKTI nepatīku.” Pareizā atbilde šim puisim nav “tev jebkurā gadījumā vajadzētu provēt nocopēt viņu, jo tu varētu viņai patikt. Un, ja viņai tu nepatīc, tev vienkārši tas jāpieņem.” Tā vietā pareizā atbilde mūsu aziātiskajam draugam ir: “tev jebkurā gadījumā vajadzētu provēt nocopēt viņu, jo pastāv 100% iespēja, ka, tuvojoties viņai, tava realitāte uzlabosies. Ja tu viņai patīksi, lieliski, un, ja viņai nepatīksi, tu iegūsi pieredzi, kas tev palīdzēs ar turpmākiem copēšanas mēģinājumiem. Neatkarīgi no tā, kas notiks, tomēr tava vispārējā realitāte pēc piegājiena būs labāka nekā tava realitāte pirms piegājiena.”
Tas ir ārkārtīgi svarīgs punkts. Ja domājat, ka jums ir pilnīga ticība un pārliecība, ka realitāte uzlabosies, ja jūs grūdīsiet savas robežas, jūsu zemapziņa nevēlēsies to darīt. Mēs vienkārši nevēlamies doties nezināmajā, ja tas nozīmē, ka mēs varam tikt apēsti vai varbūt nekad neatradīsim ceļu atpakaļ uz cilti. Kad vien jūsu racionālais prāts ir nolēmis, ka ir droši grūst uz priekšu savas robežas un uzņemties jaunu risku, šī jaunā robeža ir jāgrūž ar sajūtu un pārliecību, ka jums noteikti izdosies, pat ja jūsu racionālais prāts saprot, ka jums var neizdoties. Labās ziņas ir tādas, ka, tiklīdz jūs pāris reizes esat veiksmīgi pagrūdis robežas, zemapziņa sāk saprast, ka zāle tiešām ir zaļāka otrā pusē, un robežu stumšana galu galā ir izdevīgs vingrinājums, kas jūsu zemapziņas prātam automātiski veidos pozitīvas emocijas, nonākot nezināmajā arī turpmāk.
Protams, es nevaru racionāli vai zinātniski pierādīt nevienu no šiem uzskatiem. Tie drīzāk atgādina ticības vai reliģijas rakstus, nevis empīriski pierādāmus faktus. Bet cilvēki kopš laika sākuma ir atklājuši, ka, lai gūtu panākumus, dažreiz jums ir nepieciešams iracionāls, nepamatots optimisms, kas balstās uz neapstiprināmiem uzskatiem. Ja skatāties veiksmīgu cilvēku intervijas, viņi bieži atklāj, ka viņu panākumu iemesls bija pilnīgi iracionāla pārliecība, ka viņi var gūt panākumus, iracionāla pārliecība, kāda daudziem cilvēkiem nav. Ja jūs balstīsiet savu iekšējo karti tikai uz savu pieredzi un to, ko sabiedrība jums stāsta par realitāti, jūs varat nonākt pie lieki ierobežojošas kartes. Es neesmu reliģijas cienītājs, bet es domāju, ka viena reliģijas priekšrocība ir tā, ka tā dod cilvēkiem cerību, ka “fakti”, kā viņi tos redz, nav viss kas eksistē, un “fakti” var tikt sadalīti, lai izveidotu labāku realitāti. Viens no zinātniski materiālistiskā pasaules uzskata trūkumiem ir tas, ka cilvēki jūtas ieslodzīti pasaules materiālo faktu un zinātnisko likumu dēļ un jūtas, ka nespēj pārvarēt savus ierobežojumus.
Kad esat izstrādājis uzskatu kopumu par pasauli, jūs varat lēnām “salabot” savas kartes ar savu prātu, un ar “salabot” es lielākoties domāju noņemt nevajadzīgo negatīvismu. Protams, ir arī kāds negatīvisms, kas ir nepieciešams: piemēram, nevajadzētu izskriet uz ielas, domājot, ka automašīnas jums nevar trāpīt. Daudzi manosfērā apgalvo, ka jums vajag “nogalināt savu ego”, taču es tam nepiekrītu, jo šķiet, ka viņi atbalsta visu jūsu karšu pilnīgu izšķīšanu un izturēšanos kā psihopātam. Šis padoms ir briesmīgs, jo 1) neviens to faktiski nevar izdarīt, ieskaitot psihopātus, 2) visu jūsu robežu noņemšana vienkārši padarīs jūs par aizskarošu, kaitinošu, kretīnu. Šie uzskati veido sociāli aklu, bezrūpīgu, vidēju nūģu armiju, kurai nav sociālo robežu izjūtas un kura atkārtoti izgāzīsies. Pretintuatīvi, šie puiši kļūs vēl depresīvāki un veidos vēl negatīvākas kartes, jo viņu mēģinājumi “nogalināt savu ego” radīs vēl vairāk neveiksmju. Protams, es saprotu, ka manosfēras džeki sniedz šo padomu, jo viņu auditorijas lielākā daļa ir pārāk ierobežota un aprobežota, un viņiem ir jāatslābst, taču starp kautrīgo nūģi un trako psihopātu ir jābūt vidusceļam.
Labā ziņa ir tā, ka jūsu racionālais prāts var noteikt, kādi draudi jūsu kartē ir reāli un kuri nav, un tas var veidot niansētas uzvedības kopumu, kas jūs aizvedīs pie nepieciešamajām lietām, vienlaikus izvairoties no kļūmēm.
Piemēram, mūsu aziātiskais puisis varētu teikt, ka baltajām sievietēm nepatīk, kad puiši tuvojas viņām un izvelk savu locekli. Un viņam būtu taisnība. Tas nav racionāli šādi rīkoties, un ir paveicies, ka arī viņa zemapziņas prāts ir internalizējis šo faktu tā, ka pat tad, ja jūs viņam samaksātu 5000 USD lai izvilktu savu locekli svešu sieviešu grupai, viņš joprojām izjustu milzīgu satraukumu to darot.
Bet, ja mūsu aziātiskais puisis saka, ka aziātiskiem vīriešiem nekad nevajadzētu tuvoties baltajām sievietēm, tad šis apgalvojums ir vienkārši nepareizs no racionālā viedokļa, un viņa racionālais prāts droši vien atzīst, ka ir stulbi vispārināt visas baltās sievietes kā tādas, kam nepatīk aziātiski vīrieši. Varbūt mūsu aziātiskais draugs pat ir redzējis baltas sievietes ar aziātiskiem vīriešiem. Tātad, kā mēs izmantojam šīs racionālās zināšanas, lai faktiski pārprogrammētu mūsu draugu prātu tuvoties baltajām sievietēm?
Kā jau minēju, jūs nevarat labot savas iekšējās kartes ar racionāliem argumentiem, tāpēc jums ir jāmāca “zemapziņā” patiesībai par pasauli iemācīt viscerālus attēlus, kas uzrunā jūsu emocijās. Zemapziņas prātu var iemācīt divos veidos: 1) ar reāliem attēliem un 2) ar viltus attēliem.
Acīmredzot zemapziņas prāta pārprogrammēšana ar reāliem attēliem ir daudz efektīvāka nekā to pārprogrammēšana ar viltus attēliem. Labākais veids, kā iemācīt mūsu aziātiskā drauga zemapziņas prātam, ka aziātisks vīrietis var veiksmīgi copēt baltās sievietes, ir tas, ka viņš patiesībā redz, kā tas notiek vai vēl labāk, lai viņš pats to patiešām izdarītu un gūtu panākumus, vēlams vairākas reizes. Ja viņš veiks dažus veiksmīgus piegājienus, viņa zemapziņa pārtrauks baltās sievietes krāsot, kā “draudus” un, iespējams, sāks viņus uzskatīt par “balvām”, un, redzot baltas sievietes, viņš jutīs mazāku satraukumu.
Ja mūsu aziātiskais draugs ir pārāk nomocīts ar trauksmi, lai tuvotos jebkurai baltajai sievietei, mums, iespējams, būs lēnām jāapmāca viņa zemapziņa, izmantojot ekspozīcijas terapiju. No sākuma, viņš uztaisa acu kontaktu ar dažām baltajām sievietēm. Nekas slikts nenotiks (droši vien), tāpēc viņa zemapziņas prāts sapratīs, ka acu kontakta taisīšana ar baltajām sievietēm neradīs neko sliktu. Pēc tam viņš praktizē sveicināties ar baltajām sievietēm. Tikai čau, neko citu. Pēc tam, kad viņa zemapziņa uzzina, ka pēc sveicināšanās nekas slikts nenotiek, un patiesībā bieži notiek arī labas lietas, viņš var sākt tuvoties, sākt sarunu utt.
Ekspozīcijas terapija darbojas ne tikai iepazīstoties, bet arī jebkurai citai darbībai, kurai jūsu zemapziņas prāts redz barjeru, kas patiesībā neeksistē. Jūs varat izmantot ekspozīcijas terapiju, lai saglabātu robežas, uzliktu prioritāti par savu baudu, nevis koncentrētos uz citu iepriecināšanu, aizietu no sūdīgām situācijām, sakāpinātu lietas ar jums interesējošām sievietēm vai izvērstos ārpus savas komforta zonas jebkādā citā veidā. Var paiet ilgs laiks, lai nokļūtu tur, kur vēlaties atrasties, jo jūsu zemapziņas kartē ir tik daudz baiļu un negatīvisma, ka būs nepieciešams ilgs laiks, lai izdzēstu katru no zemapziņas iekšējiem draudiem.
Viena no lieliskajām lietām par ekspozīcijas terapiju ir tā, ka tā darbojas pat tad, ja jums neizdodas. Mūsu aziātiskais draugam pat tad, ja baltās sievietes viņu noraida, viņa karte uzlabojas, jo viņa zemapziņa uzzina, ka noraidīšana nav tik slikta. Lielākā daļa cilvēku baidās iet un iepazīties ar sievietēm vai izaicināt citas sociālās robežas, jo viņu zemapziņa baidās ne tikai, ka viņus noraidīs viens cilvēks, bet arī tas, ka viņus noraidīs no cilts kopumā, kas hipotētiski izraisītu virkni citu briesmīgu seku, kas sekotu. Mēs zemapziņā baidāmies, ka ne tikai šis konkrētais cilvēks mūs noraidīs, bet arī tas, ka visi tuvumā esošie uzskatīs, ka esam muļķi, to uzzinās mūsu draugi un ģimene, un mēs nekad vairs nespēsim parādīt savu seju publiski. Tas, protams, jebkuram racionālam cilvēkam izklausās nenormāli, bet tieši tāpēc mēs tik ļoti baidāmies iepazīties ar svešiniekiem: mums ir jādomā par sevi kā dzīvojošu ciltī un noraidījums no šīs cilts ir vissliktākā iespējamā lieta, kas var notikt. Un, kad mūsu zemapziņas prāts redz, ka šīs briesmīgās sekas nenotiek, tas nākotnē izjūt mazāku satraukumu. Tā vietā, lai “es tikšu pazemots un nomiršu vienatnē”, draudi, ko zemapziņa baidās, kļūst “šī meitene būs rupja vai ignorēs mani”, kas ir daudz mazāk bīstams drauds.
Maldi
Diemžēl dažreiz jūs nevarat ieprogrammēt savu zemapziņas prātu ar reāliem attēliem, jo jūs bieži atrodaties jaunās situācijās ar jauniem cilvēkiem, kurus jūsu zemapziņa bieži uztver kā “nezināmu”. Katrs cilvēks un situācija ir atšķirīga, tāpēc jūsu zemapziņas prāts varētu teikt: “Nav nozīmes tam, ka šīm citām meitenēm jūs patikāt vai arī jūs guvāt panākumus citās situācijās. Šī situācija ir atšķirīga, tāpēc mēs nevaram paļauties uz savām iepriekšējām kartēm, kas parāda skaidru ceļu uz mērķa sasniegšanu.”
Jaunās situācijās jūsu zemapziņa bieži atgriežās negatīvajā, jo tā attīstījās, redzot, ka nezināmais ir pilns ar draudiem un nav acīmredzams ceļš pa kuru iet. Šajos gadījumos jums, iespējams, vajadzēs “maldināt” savu zemapziņu ar viltus attēliem, lai tam būtu pārliecība grūsties cauri. Jums vajadzēs arī maldināt savu zemapziņu, ja jums ir izteikta racionāla pārliecība, ka varat sasniegt mērķi, bet visi jūsu patiesie centieni nav izdevušies. Mūsu aziātiskais draugs var racionāli “zināt”, ka baltās sievietes var pieņemt aziātiskus puišus, taču viņu ir noraidījušas visas baltās sievietes, ar kurām viņš ir mēģinājis iepazīties, tāpēc viņam ir jādomā, ka viņš tic, ka viņam var izdoties iepazīties ar baltajām sievietēm, līdz viņš patiesībā sāk gūt panākumus ar baltajām sievietēm. Interesanti, ka vairums vīriešu ar sevi ierobežojošiem uzskatiem no racionālā viedokļa “zina”, ka viņu uzskati ir nepareizi, taču tomēr viņi nespēj piespiest sevi, lai tiktu pāri iekšējam emocionālajam blokam, kas neļauj viņiem iet uz to, ko viņi vēlas. Un pat ja jūsu racionālais prāts nav pārliecināts, ka jums kaut kas izdodas, jūsu racionālais prāts vismaz var saprast, ka sekas nebūs tik sliktas, kā zemapziņas prāts domā.
Lai maldinātu sevi, jums prātā ir jāizveido spilgta, detalizēta vizualizācija par pārpasaulīgu realitāti, un nepieciešams uzvesties tā, it kā jūs patiešām tādā realitātē dzīvotu dzīvotu. Jo detalizētāka un spilgtāka būs vizualizācija, jo lielāka iespējamība, ka jūsu zemapziņa uzskatīs, ka tā ir reāla un radīs mūsos atbilstošas emocijas. Mūsu zemapziņas prāts nedomā vārdos, tāpēc sakot sev “Es esmu satriecošs puisis, kurš var iegūt daudz meiteņu”, neko nepalīdzēs. Mūsu zemapziņas prāts domā ar attēliem, tāpēc jums tas ir jāmaldina ar attēliem.
Lai maldinātu sevi, jums
1) Jāizdomā, kādā emocionālajā stāvoklī jums jāatrodas, lai justos pārliecināti par konkrēta mērķa sasniegšanu, un
2) Jāizveido attēlu kopums, lai sevi ieliktu šajā emocionālajā stāvoklī.
Piemēram, šīs sērijas 2. daļā mēs runājām par to, kā sievietēm vispievilcīgākā bija emocionālā pieredze, kurā 1) cilts ir stingri pieņēmusi vīrieti, 2) ir izpildītas visas vīrieša zemākās vēlmes un 3) vīrietis iesaistās jautrā piedzīvojumā, kur viņš dodas uz nezināmo, lai radītu augstāku nākotnes realitāti. Ja jūs faktiski nejūtat šīs lietas, jums, iespējams, vajadzēs maldināt sevi izjust šīs lietas, apmuļķojot savu zemapziņu ar pareizajiem attēliem. Piemēram, jūs varat iedomāties sevi kā bagātu un slavenu dīdžeju, kurš spēlē tūkstošiem adorējošu fanu un skaistu sieviešu priekšā. Vai arī varat iedomāties sevi kā piedzīvojumu meklētāju, kurš pēta psihedēliskus džungļus, kas ir pilni ar negaidītiem dārgumiem. Vai arī varat iedomāties sevi kā mednieku džungļos, kas medī bifeļus priekš gaļas. Vai arī jūs varat apvienot visus šos maldus vienlaicīgi savā galvā. Ja jūs kādreiz esat nonācis situācijā, kad jums bija augsts statuss, pašpārliecība vai jūs mīlēja sievietes, varat izmantot savus maldus, lai sevi atkal ievietotu šajā situācijā un sajustu šīs emocijas. Jūs pat varat pārklāt prātā esošo attēlu uz reālo skatu, kuru skatāt. Piemēram, ja jūs apmeklējat ballīti, kurā jūs nevienu nepazīstat, varat iedomāties, ka ballīte ir pilna ar jūsu labākajiem draugiem, kuri jau uzskata jūs par satriecošu, skaistas sievietes, kuras jūs pazīst un mīl, kā arī leģioni ar pielūdzošiem faniem.
Jūsu maldiem vajadzētu novērst visus trūkumus, kas, jūsuprāt, varētu jums būt. Ja jūs esat īss, jūs maldos varat būt garš. Ja jūs ģērbjaties briesmīgi, jūs savos maldos varat būt trendīgs un gaumīgs. Ja bārā redzat skaistu sievieti, varat maldināt sevi, domājot, ka esat puisis, kurš viņai jau patīk, un tad tuvojieties viņai ar pašpārliecinātību.
Cilvēki bieži zemapziņā baidās maldināt sevi ļoti saprotamu iemeslu dēļ: viņi nevēlas kļūt traki un zaudēt saikni ar realitāti. Citiem vārdiem sakot, viņi nevēlas sev izveidot viltotu karti, jo viņi paļaujas uz savu karti, lai pārvietotos pa pasauli un izvairītos no katastrofas. Šīs ir ļoti pamatotas bažas - domājot par maldīgiem cilvēkiem, mēs parasti domājam par tādiem, kuri ir augstprātīgi, nepatīkami vai traki.
Lai jūs netiktu norīts vai apmuļķots ar saviem maldiem, jums ir jāapzinās, ka jākontrolē savs racionālais prāts. Jūsu iekšējā karte nav realitāte, un jūsu ego nav “jūs”. Jūsu iekšējā karte ir tās pasaules attēlojums, kuru jūsu prāts ir izveidojis, un tā nekad pilnībā neatbilst realitātei, un, lai arī tā ir ļoti noderīgs un nepieciešams rīks, dažreiz tas ir nepareizs. Jo vairāk jūs varat norobežoties no sava ego, jo vairāk jūs varat to droši izmantot un pārvaldīt, “neticot” kādai no tā radītajām iracionālajām negativitātēm.
Autors - /u/Woujo
Oriģinālais raksts angļu valodā: