Tātad mēs varam nodalīt cilvēkus un viņu runas veidus 3 veidos:
Spergi (nevis cilvēki burtiski ar Aspergera sindromu, bet kaut kas uz to pusi):
Spergi ir ticīgi cilvēki, cilvēki, kas raud pie skumjām filmām, cilvēki, kuri tic dievam, cilvēki, kuri ir patriotiski, cilvēki, kuri cenšas rīkoties pareizi, cilvēki, kuri domā, ka Kola garšo labāk nekā Pepsi (vai otrādi), cilvēki, kuri pērk loterijas biļetes.
Ciniķi:
Ciniķi ir neticīgie un kritiskie. Dusmīgi ateisti, cilvēki, kuri domā, ka visi politiķi ir korumpēti, cilvēki, kuri domā, ka Kola un Pepsi garšo pēc batereju skābes, un, cilvēki, kuri uzskata, ka azartspēles ir nodoklis cilvēkiem, kuri neprot elementāru matemātiku.
Manipulatori:
Manipulatori izliekas, ka tic kopā ar ticīgiem un pārliecina citus ticēt. Kulta vadītāji, cilvēki, kas taisa reklāmas, lai pārliecinātu cilvēkus, ka Pepsi garšo labāk nekā Kola (vai otrādāk), cilvēki, kas pieņem likumus, kas nosaukti mirušu bērnu vārdā, cilvēki, kas pārdod loterijas biļetes.
Visas sabiedrības un kultūras ir veidotas un uzturētas no spergiem, jo spergs ir vienīgais, kas rada reālu un paliekošu ekonomisko vērtību. Ciniķi iztiek, pieliekot pēc iespējas mazāk pūļu, un manipulatori nekad neko nevēlas būvēt ... Daudz efektīvāk ir ļaut spergiem visu uzbūvēt un pēc tam no viņiem ņemt. Ciniķi var būvēt lietas, kad viņus piespiež vai viņi tiek uzpirkti. Manipulatori būvē lietas tikai tad, kad viņiem ir jārīkojas, kā spergam, vai nu lai tēlotu, ka ir viens no viņiem, vai arī tāpēc, ka nav iespējas neko zagt no citiem. Bet Spergi ir faktiskie celtnieki sabiedrībā.
Sabiedrības uzsāk savu mūžu nevainīgi neatkarīgi no tā, vai tās ir tautas vai subkultūras, vai tās sākas ar revolūciju vai izceļošanu, vai vienkārši apvienojoties, lai izveidotu kolektīvu. Tas, kas šajā gadījumā ir nevainīgs, ir tas, ka spergi skaitā ievērojami pārsniedz ciniķus un manipulatorus. Šīs sabiedrības ir ļoti produktīvas un tajās ir labi dzīvot, cilvēki strādā kopā, uzticas viens otram un ražo.
Problēma ir tā, ka tā nav stabila sabiedrība, jo, kaut arī spēcīgākās sabiedrības veido spergi, manipulatori ir tie, kas sabiedrībā gūst vislielāko labumu. Tātad, lai arī tas ir visu interesēs, lai spergi vienmēr būtu pēc iespējas vairāk, tas nav neviena interesēs būt par vienu no viņiem.
Tas nozīmē, ka veidojas neizbēgama plūsma. Sākumā, protams, tā ir lēna. Nevainīgā sabiedrībā ciniķi norāda uz manipulatoriem ... un spergi viņus nolinčo. Tātad manipulatoriem patiešām ir ļoti labi jāslēpjas un jārīkojas, kā spergiem, lai paslēptu savu identitāti. Bet galu galā manipulatoru skaits palielinās, un kopā ar viņiem - ciniķu skaits (par cik manipulatori viņus rada). Bet pieaugošais ciniķu skaits faktiski padara manipulatoru drošību lielāku, un pakāpeniski manipulatori kļūst pietiekami izplatīti, lai veidotu savstarpējas alianses.
Izejas punkts ir tad, kad ir pietiekami daudz manipulatoru, ka viņu darbības parādās atklātībā... un tad, kad ciniķi uz viņiem norāda, manipulatori var saukt ciniķus par trakiem, un tā vietā, lai paši tiktu nolinčotiu, viņi faktiski var panākt, ka spergi nolinčo ciniķus. Izmantojot tādus vārdus kā "negatīvs", "traks", "nepatriotisks", "sazvērestības teorētiķis", "nodokļu izvairīšanās" un "daļa no problēmas".
Viņi nāk klajā ar pamatotiem politiskiem saukļiem, lai spergi viens uz otra kliegtu, un dažādas politiskās partijas, kuras izliekas, ka viens otru ienīst, lai izskatītos, ka balsošanai ir nozīme. Un tad saka, ka problēma ir cilvēkos, kuri nebalso.
Ja viņi vēlas izspiegot interneta trafiku, viņi vienkārši saka, ka internets ir pilns ar teroristiem un pedofiliem. Ja viņi vēlas kādu apklusināt, viņi viņu sauc par rasistu vai seksistu.
Lieta ir tāda, ka tad, kad viņu ir pietiekami daudz, ciniķi vairs nevēlas panākt, lai manipulatori tiktu nolinčoti (jo tas ir bezcerīgi), un sāk paši vēlēties kļūt par manipulatoriem. Viņi pārstāj viņus ienīst un sāk viņus apskaust.
Tas ļauj manipulatoriem pēc iespējas ātrāk aprīt spergus. Tagad šeit ir sarežģītā daļa - Manipulatori nekad neuzvar.
Tāpēc, ka manipulatoru izdzīvošana ir pilnīgi atkarīga no spergiem. Manipulatori neko neražo, tāpēc viņi paši nespēj izdzīvot par sevi. Kad manipulatoru numuri vairs netiek kontrolēti, viņiem beidzās spergi. Viņi vai nu pārvēršas par ciniķiem (kuri ierobežo ražošanu, lai saglabātu viņu dzīves kvalitāti parazītiem bagātā vidē), vai arī viņi vienkārši atbalsta pārāk daudz manipulatoru, un viņiem nav nekā, ko zagt.
Manipulatori ir labākie izdzīvotāji stabilā sabiedrībā, taču viņi iznīcina to, no kā viņi ir atkarīgi.
Ciniķi var pamanīt sabrukšanu, bet viņi to nevar apturēt.
Spergi var ražot, un tas varētu glābt sabiedrību, ja viņi strādātu kopā ... bet katra “IZGLĀBT SABIEDRĪBU” gājiena priekšgalā ir manipulators, kurš mierīgi pilda savas kabatas ar ziedojumu naudu.
Šāda sabiedrība ir atstājusi nevainību tālu aiz muguras un tagad atrodas puves stāvoklī. Šo puvi nevar apturēt. Jo šajā situācijā nav jēgas būt par spergu. Tā ir finansiāla un sociāla pašnāvība. Bet spergi ir vienīgā lieta, kas sabiedrībai nepieciešama, lai sevi glābtu un izdzīvotu. Tāpēc cilvēki cenšas panākt, lai visi citi cep vairāk pīrāgu, savukārt paši koncentrējas cīņai par lielāku šķēli. Bet ikviens, kurš faktiski pārtrauc cīņu par savu šķēli, lai ceptu pīrāgu ... uzreiz zaudē visu savu šķēli.
Kad puve ir kļuvusi tik progresīva, ka pat spergi to var pamanīt, kurš ir kurš un cik lielā mērā, var izmērīt pēc viņu reakcijas.
Spergi jautā sev - kā saglabāt savu kultūru.
Ciniķi jautā sev - kā izvairīties no noslīkšanas ar visu kuģi.
Manipulatori jautā sev - kā izmantot sabrukumu, lai nopelnītu un iegūtu (piemēram, izliekoties, ka viņiem ļoti rūp sabiedrības saglābšana).
Kurš uzvar? Neviens. Jūs nevarat uzvarēt, jūs nevarat neko līdzsvarot, un jūs nevarat pārtraukt spēlēt šo spēli. Spergi tiek apēsti, ciniķi kļūst par metaforiskiem (vai burtiskiem) bēgļiem, un manipulatoriem izsīkst spergu daudzums un viņi apēd viens otru. Vai arī tiek sadedzināti uz sārta.
Un cikls sākas no jauna.